Kra Kra

Tā tā tā – Viss sākās ar to laipnā sieviete netālu no Varšavas centrālās stacijas parādīja mums diametrāli pretējo virzienu, nekā mums vajadzēja, protams, akli viņai uzticoties paspējām noiet aptuveni pus-kilometru nepareizā virzienā un tikai pēc tam, kad divreiz paskatījāmies Varšavas kartē līdz apziņai aizgāja, ka  metāliskais palmas piemineklis (kas bija mums, kā virziena rādītājs) atrodas pretējā virzienā, attiecīgi sekas mūsu nelielajam līkumam bija nokavēts piecu dienu apmācības sākumu Varšavā, toties labā ziņa bija tā ,ka reģistrējoties kā pēdējā  tiku pie atsevišķas sešvietīgas istabiņas man vienai un tas izrādījās veselībai draudzīgs variants, kad pēc 2 dienas brīvprātīgo grupā sāka izplatīties klepus-iesnu-kakla-un vēl vēdera vīruss.

Apmācības visā visumā nebija īsti interesantas, bet iepazīties citi ārvalstu brīvprātīgie Polijā, kā arī ekskursijas pa Varšavu bija vairāk vai mazāk ļoti interesantas.

Vienu vakaru poļi bija pacentušies un noorganizējuši vakariņas plus mīnus tradicionālā poļu restorānā ( kaut kas līdzīgs varētu būt Lido ēstuve Lv) ar pieciem ēdieniem. Vakars iesākās ļoti daudzsološi – pirmie bija tradicionālie Pirogi- es teiktu kaut kas līdzīgs pelmeņiem, bet mīkla ir kā klimpām – kuri īstenībā garšoja bija ļoti labi – pēc tam sekojošie pasniegtie ēdieni vairs nebija īsti ēdami – jo zupa bija nu tā, bet pīle – bija salkani pajēla… kā papildus atrakcija ēšanai bija vakara izklaides programma, jo pēc pirogiem restorānā ieradās muzikanti tērpušies krāšņos laikam tradicionālos tērpos un no virtuves aizdurves izleca četri pāri, kuri sāka dejot – daļu tradicionālu poļu deju, daļu ne tik tradicionālu deju –bija jau jauki, ka centušies, bet man viss šis lika sajuties, kā 80 gadīgam vācu tūristam Rīgas kādā krogā un lai vēl vairāk liktu sajuties kā 80 gadīgai - mums lika saķerties elkoņos un šūpoties mūzikas ritmā… Vislabāk man patika deja, kur divi no puišiem bija saģērbušies pa govi un dejoja ar meitām- cik varēja noprast meitas centās sagūstīt govi, dejas baigās puiši aizskrien prom un meitas paliek dejojot ar govs ādu – īss kopsavilkums – meitas sagūsta un nobeidzina govi un pēc tam dejo ar tās ādu… :D :D

Kā viena no interesantām poļu tautas tradīcijām, vai vismaz tās lielai daļai ir mazgāt apakšveļu ar rokām, kas nabaga turku puisim bija galīgi neizprotama- kāpēc viņš nevar mazgāt apakšveļu veļas mazgājamā mašīnā? Skaidras un definētās atbildes uz šo jautājumu tā arī netika atrastas- bet pieļauju, ka tas ir no sērijas- tā darīja mana oma, tā darīja mana mamma un tā daru arī es – un nemeklējiet pārāk racionālu izskaidrojumu J

Laikam jāpiemin fakts, ka Polijā joprojām visos klubos, bāros un cafe ir atļauts smēķēt iekštelpās un tas tiešām nozīmē, ka cigarešu dūmi ir vairāk kā skābeklis un gaiss, kā arī tas, ka atnākot mājās drēbes ir kā cigarešu pelnu trauks.

Būtu jāpiemin arī apskatītie kultūrvēsturisko un izglītojošie objekti – izrādās, ka šogad pianistam Šopēnam aprit 200 gadi un kā izrādās viņš ir arī polis, tad nu par godu šim notikumam Varšava ir pilna ar Šopēna objektiem – dziedoši Šopēna valša soliņi parkā, Šopēna ultra-modernais muzejs, kur viss ir touchsreen versijā, šeit Šopēns piestāja un dzēra tēju utt utt..

Brusbārdis vidusskolā tikai virspusēji pieminēja, kas ar Poliju otrā pasaules kara laikā, bet nebija pieminējis notikumu, kas angliski tiek saukts par Uprising in Warsaw (Sacelšanās Varšavā) ..tā nu Varšavā ir vesels muzejs – pilns ar otrā pasaules kara postu, nacistiem, ebreju genocīdu utt.. nuu kaut kaa taa kopumaa.