Atvaļinājums un Ziemassvētku & Jaunā gada sagaidīšanas svētki ir aiz muguras un kā vienmēr laiks atkal ir aizskrējis kā stirnas. Esmu veiksmīgi atgriezusies poliskajā vidē, kaut gan ceļš uz Poļu zemi nebija nemaz tik garlaicīgs, kā varētu likties 12 stundas autobusā. Pirmās četras stundas piemēram pavadīju kopā ar nokaitinātu Lietuviešu kudzīti. Viss sākās ar to, ka 15 min pēc brauciena sākuma, kad jau biju sapriecājusies, ka varētu vismaz līdz Kauņai izgulties pa diviem krēsliem, negaidot un nesaucot uzrādās nikni uzkrāsojusies un nedaudz uzvilkusies kundzīte ap 50 , kas krieviski paceltā balss tonī noprasīja vai te esot brīvs.. Nedaudz samulsu, jo sapratu, ka krieviski nevarēšu izskaidro, ka priekšā ir vēl viena pietura un varbūt, ka tomēr kāds šeit sēdēs. Tad man pašai par lielu pārsteigumu pilnīgi negaidot, bet iespējams, ka tas jau bija instinkts, pa poliski pateicu - nie wiem (es nezinu)..jo pa krieviski nevarēju atcerēties. Tālāk tantuks ar skaisto kažokādas mētli ( dzīvnieks nebija nomiris velti) neapjuka, bet brutāli man rokās iegrūda savu lietussargu un aizgāja pie šofera. Tas bija Napaleona cienīgs gājiens, jo būtībā viņai bija vienalga, vai tur kāds sēdēs vai nē un esmu pārliecināta, ka viņas vadījās pēc principa, kas skaļāk „runā” tam taisnība. Tā nu viņa informēja šoferi, ka atpakaļ viņa noteikti neies un viss – un iepūt. Pēc tam kādu laiku ome sēdēja samērā mierīgi ar savu kažoku, lietussargu un somām, tikai ik pa laikam kaut ko lietuviešu mēlē nogānījās, bet action atkal sākās, kad tuvojāmies Kauņas stacijai. Jo, protams, šoferis pēc omes domām taču nemāk iebraukt pareizi Kauņā un vispār kaa viņš brauc ..Tā nu ome atkal bija paspējusi uzvilkties, trīs reizes 10 minūšu laikā zvanīja saviem sagaidītājiem ( izsaku viņiem līdzjūtību), lai informētu, kur autobuss atrodas un cik nepareizi un galīgi garām autobuss brauc iekšā Kauņā.. nu kaut kā tā pārējais ceļš bija tīri mierīgs un vienmēr ir tik jauki ierasties Varšavā sešos no rīta..
Šogad Poļi atļāvušies sev uzrīkot vēl vienu brīvdienu – 6. Janvāri .. nabadziņi vēl paši ir apmulsuši un nezina, ko tagad darīt, jo šogad tā esot pirmo reizi un ja es sapratu pareizi, tad tas esot par godu trim gudrajiem, kuri gāja pie Jēzus ar dāvanām. Tā nu arī man nebija lielu plānu šai dienai, tad nu uztaisīju pāris bildes, kā izskatās šeit 6.janvārī 2011 gadā,
Taalumaa var redzeet papiir-ruupniicas duumenus un kaa var nojaust taa ir dzelcela stacija :)
Shis ir viens no labaakajiem baariem pilseetaa, lai gan ziemaa galiigi nekurina un ir aptuveni tik auksts cik araa..
un taa cilveeki iznaak no bazniicas pees mesas.
un taa diena ir pienaakusi, kad vienam apnika gaidiit pie gaajeeju paarejas kameer kaads apstaasies un vinhsh aizgaaja bez kurpeem. Jo vismaz shajaa galaa neviens ipashi neapstaajas pie gaajeeju paarejas - ne maaciibu auto, ne policija, ne sievietes ..taa ka atliek vien riskeet un iet un cereet ka tomeer nobremzees
