Katra otreizējai pārstrādei nodotā papīra tonna - izglābj 17 kokus .. tā ka esi varonis izglāb kokus :)

Viss ilgāko laiku un visvairāk izdomas aizņem – ar ko lai iesāk kārtējo ierakstu kā arī nosaukums sagādā galvas sāpes, bet pārējais viss ir pupu mizas salīdzinot ar virsrakstu un pirmo teikumu.

Padarīto lietu sarakstā varu ievilkt vēl vienu ķeksīti- esmu apmeklējusi Eiropas lielāko no sarkaniem ķieģeļiem celto pili .. tur pavadīju aptuveni 4 stundas un man bija visu laiku labākais gids – Ai-pods (Ipod) ar 50 audio ierakstiem. Pakarini kaklā, uzliec austiņas un izmantojot pieskārien – jutīgo ekrānu – nospied plej (play) un klausies, kas viņam ir sakāms par punktu nr.34 un kad tev apnīk – tad liec viņam apklust.. lieliskākā opcija- vari izlaist vai pārtīt garlaicīgos vai tev neinteresējošos punktus.

Gausi un kusli ar kopā ar savu 21.gs. gidu veicot pils apskati, nemaz neapskaudu 50 gab. vāciešus, pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkus, kuri aizelsušies aiz gida sportistu cienīgā tempā veica skrējienu pa pili (par apskati vai ekskursiju to būtu grūti nosaukt).. un tikai pēc pāris stundām man tapa skaidra, kāpēc bija tāda steiga, jo izrādās, ka oktobris vairs Polijā nav tūrisma sezona un pilis jau slēdz 3jos pa dienu un tā arī izpalika pēdējie 10 apskates punkti.

Nja – bija arī tāda lieta, ka Manuela dzimšanas diena – jauks, bet garlaicīgs pasākums kopumā ar plaši klātu galdu un ar neīpaši patīkamām atmiņām atceros brīdi, kad mani piespieda dziedāt ABBAS dziesmu Dancing Queen .. un vēlreiz sev pierādīju, ka karaoke nav domāta man ..ne nē nē

Un jā tad organizācija uzrīkoja divu dienu semināru komandas gara celšanai – protams poļu valodā – kas manu garu ik palaikam nosita, jo cik tad ilgi var uzmanīgi klausīties valodā , ko nesaproti un ne jau 8ņas stundas no vietas :D

Varu oficiāli paziņot, ka manā īpašumā ir divas autobusu biļetes. Pirmā ir 10.11.2010 Waršava – Rīga un otra ir 13.11.2010 – Rīga –Varšava un tas nozīmē, kad pavadīšus veselas 2 ar pusdienas LV. Esmu jau priecīga J

Veiksmīgu nedēļas nogali un smēķēšana ir kaitīga veselībai J

Turpinot iesaakto :)

Esmu noķērusi pirmo oficiālo poļu vīrusu un nu būs gandrīz jau divas nedēļas kopš cīnos un sadzīvoju kaut ko klepveidīgu un jā rīt visticamāk jau otro reizi apciemošu poļu daktertanti un visticamāk varētu pāris dienas atpūsties mājās un es tiešām ceru, ka tikšu drīz no tā visa vaļā, jo sāk jau apnikt būt par draudu sabiedrībai.

Sašķobījies veselības stāvoklis gan nebija par šķērsli, lai apmeklētu 5 izrādes animācijas festivāla ietvaros, kas norisinājās piecas dienas un kā izrādījās manam naudas makam diezgan draudzīgs pasākums, nācās no savas kabatas samaksāt tikai par vienu no izrādēm un tā kā Manuels pirmais iefiltrējās Animo organizatoru ballītē un neaizmirsa par mani arī, tad pārējās izrādes jau izrādījās par velti, jo tīri labi sapratāmies ar pareizajiem cilvēkiem. Jāsaka atklāti, līdz šim vienīgais ko zināju, ka esmu bijusi leļļu teātra izrādēm dziļā bērnībā – no mammas stāstītā, bet protams, man nekas tāds atmiņā nav aizķēries – melnā bilde no saulainās bērnības, tomēr pēc šīs festivāla varu teikt, ka šī visa leļļu teātra padarīšana ir diezgan forša arī padzīvojušiem un pilngadīgiem bērniem un tiem kuri sevi uzskata par pieaugušiem.

Kopsavilkumā - redzēju vienu fantastisku izrādi no Spānijas, pēc šīs izrādes parastākais trauku mazgāšanai paredzēts sūklis manās acīs ir pieredzes bagāts aktieris, protams pareizajās rokās, kuras spēj viņu atdzīvināt.  Lai saprastu par ko es runāju un nedomātu, ka man kādas slimības izraisītas halucinācijas ielikšu linku ar video nelielu ieskatu no izrādes http://www.youtube.com/watch?v=_lA_fqjotHw&feature=related
Kā jau teicu, pavisam redzēju 5 šovus, tad atlikušies bija grūtāk uztverami vienkāršu nepārvaramu iemeslu dēļ divi no redzētajiem šoviem, poļu valodā – tā teikt visa zāle smejas un lej asaras, ko nevarētu teikt par mani un vēl dažiem ārzemniekiem, kuriem tas palika noslēpums izteikts tikai poļu valodā. Un protams, pats izcilākais bija Hamlets poļu valodā, zāle bija maza un pārpildīta un bija pirts temperatūra, izrāde lēna un smaga un lelles bija ieliktas mazos ūdens baseinos un kāpēc tas tika darīts, to tā arī neviens nesaprata un nevareeja paskaidrot… poļiem ir ļoti labs vārds ar ko apzīmēt kaut ko taadu  –Masakra. Iepriekš pasteidzos pats pats izcilākais šovs un vislielākā Masakra bija noslēguma koncerts- vienkārši sakot psihadēliski murgi, īsumā – dīvainas skaņas – aptuveni kaut kas līdzīgs kā vasaras naktī un video projekcijas uz kartona kastēm – ar neizprotamām figūrām un līnijām.. un jā mēs atstājām izrādi aptuveni vidū  - tiešām žēl, ka man līdzi nebija kameras, lai nofilmētu cilvēku sejas pēc šīs izrādes, ja es būtu maksājusi par šo tad, es noteikti prasītu lai atgrieztu manu naudu un man tīri cilvēcīgi tīri žēl to divu dāmu, kuras šo mākslas šedevru un domas lidojumu bija atvedušas no Vācijas. Lielākā daļa no skatītājiem to uzskatīja par joku, tā to nodēvēja arī viena no organizatorēm .. man kaut kā liekas, vienīgās kurām tas nebija joks bija šova radītājas ..

Kā jau iepriekš minēju veiksmīgas iefiltrācijas rezultātā tikām ieaicināti uz diviem afterpārtii pasākumiem, kuros iepazināmies ar arheologu no Polijas, kurš vēlāk mūs par blatu izvadāja pa lielo pilsētas katedrāli – atļāva uzkāpt torņos, kuros parasti tūristus nelaiž, un vēl gan nepaspējām, bet viņš apsolīja arī izvadāt par ventilācijas šahtām zem katedrāles, kā arī iepazināmies ar teātra grupu no Izraēlas, kuri, protams, bija jauki un jāsaka laikam, pirmie cilvēki, kurus es satieku no Izraēlas un, protams, vēl daudzi jauni paziņas, kuriem neatceros vārdus J Bet kuriem varu teikt, tagad Chesc – latviski- češč – čau :D

Starp citu – mani un Manuelu iepazīstināja par pilsētas nozīmīgākajiem cilvēkiem – pilsētas mēru nr.1 un nr.2, kuri laipni pasniedza mums dāvanas- krūzītes, grāmatu, pildspalvu un atslēguu piekariņus ar pilsētas logo- tagad varam kļūt iedomīgi :D

Скорей бы лед встал, пошел бы тогда на рыбалку, Чего бы поймал, знакомым раздал, не жалко,

Sākšu ar pateicību Karīnai – my ex – istabas biedrenei no 13 – par izcilo komentāru- you just made my day J  - un jāatzīst, ka pietrūkst koju dzīves/sadzīves/ kopdzīves .. bet Karīn tu ar mani leposies- man ēdienu klāsts ir paplašinājies- tagad arī šad tad  uzvāru rīsus, griķus, kā arī kaut ko uzcepu, ja mīkla uzrūgst J

NJa- man tagad ir vietējais nacionālais „varonis”, sauksim viņu vienkārši par – Ģadeku : Neliela iepazīstināšana - CV

Dzimums - vīrietis,

Vecums- grūti nosakāms varētu būt no 50 – 70 gadiem ..visticamāk, ka varētu būt 50, bet dēļ piekopotā dzīves veida izskatās ap 70.

Ģērbšanās stils – nevīžīgs brīvā stila apģērbs, kaut kas varētu būt sporta apģērbs kādreiz bijis.

Vistipiskākās uzturēšanās vieta – + / - 50 m rādiusā ap vietējos alkohola veikalu „Monopols”.

Un iespējams rodas jautājums - kāpēc Ģadeku būtu jādēvē par varoni ..

kaut vai tā iemesla dēļ – kad nāku mājās no darba - viņš ir pilns kā velns- parasti izskatās, ka cīņa ar sevi - lai nostāvētu vertikālā stāvoklī .. bet pats apbrīnojamākais ir , ka  no rīta ap astoņiem, kad dodos uz savu darbu.. nedomājiet , ka Ģadeks slinko un guļ - viņš jau arī ir piecēlies un atkal pilns jau kā velns – un atkal rīta cīņa nostāvēt vertikālā stāvoklī.

un tā jau vairākas reizes Ģadeku esmu satikusi gan pēcpusdienā, gan no rīta – pilnīgā ūpī.

Nesen redzēju, kā divi Ģadeki protams pilnīgā Ūpī – tukšoja lillā krāsas šķidrumu no 1,5 l plastmasas pudeles.     

Veiksmīgi esmu izdzīvojusi pirmo mēnesi Polijā, kā arī tikko notikušās pirmās pārrunas- par dzīvi ar Aņu (projekta koordinatori ) – kura laikā atskaitījos par visiem padarītajiem darbiem, noskaidrojām, ka vienīgais, kas man trūkst ir mikseris un bundžu attaisāmais, ka visi birojā ir apmierināti ar manu darbu , vienīgās diskusijas man izvēršas par dzīvi un vispār ir ar Manuelu, jo viņa prāt nemāku diskutēt.