Līdz šim esmu veiksmīgi paspējusi iekārtoties savā jaunajā mājvietā, kur pavadīšu nākamos 9 mēnešus, satikusi savus darba kolēģus un otru brīvprātīgo no Francijas Manuel – kurš ir ekoloģiskāks par briedi mežā, kā arī apguvusi krutākos vārdus poļu valodā – zajabišķe – kas nozīmē - ka viss ir bumbās.
Pirmie iespaidi par Poliju – ļoti laipni, izpalīdzīgi cilvēki, jo lai noorientētos atrastu visu nepieciešamo un neko nenokavētu Varšavas centrālajā vilcienu stacijā ar veiksmi un cerībām uz labu laimi ir par maz.
Nākamos 9 mēnešus pavadīšu pilsētā vārdā Kwidzyn – pilsēta aptuveni Liepājas lielumā. Šeit ir ļoti skaista pils mūrēta no sarkaniem ķieģeļiem diezgan pamatīgi liela un cik es esmu redzējusi līdz šim – izskatās, ka būvējot pilis, baznīcas un mājas populārākais vai arī vienīgais pieejamais celtniecības materiāls ir sarkanais ķieģelis. Un vēl poļu pilīm raksturīgas nepraktiski, bet tajā pašā laikā skaisti būvējumi līdzīgi tiltiem, bet ne gluži tilti, bet kuriem jēgu kāpēc tie tiek būvēti neesmu vēl sapratusi,
Pašlaik manā dzīves vietā- dzīvoklī piektajā stāvā, nav pieejams internets, tas pagaidām pozitīvi, jo vakaros aiz gara laika varu mācīties poļu valodu, kā arī lasīt grāmatas krievu valodā, īsti nezinu kāpēc , bet poļiem ir radies priekšstats ka esmu baigā speciāliste krievu valodā un lasīt tajā man ir tīrais nieks. Vienīgā reālā iespēja pagaidām tikt man pie interneta ir Eko birojā- tad arī varu uzrakstīt kādu ziņu. Turpināšu meklēšu kādu iespēju varbūt varēšu sarunāt kādā vietā tikt pie skype un parunāt ilgāk.
Jā un – jā – sestdien bijām uz pilsētas „krutāko”, jaunatvērto klubu – bāru, kas ierīkots vecā noliktā vai kaut kam tml vietā. Noskaidroju, ka es izskatos kā poliete – tā teikt neizlekšu no poļu bara, bet čirkainais francūzis gan var justies laimīgs, jo atšķirībā no manis viņš izlec no bara un kā mums skaidroja poļu meitenēm dikti tīkot ārzemju vīrieši, īpaši franči un gandrīz visas ko tajā vakarā satika – nodemonstrēja savas plašās franču valodas zināšanas – mēģinot pateikt vismaz vienu teikumu franciski. Starp citu arī es esmu papildinājusi savas neesošās franču valodas zināšanas ar pāris vārdiem – piemēram, kaķis franciski ir – „šā” bet suns ir ļoti līdzīgi, bet tikai latgaļu izrunā. Tā teikt nogaršojām poļu alu un kursa biedreņu izdaudzināto poļu vodku- žubroku.
Nākamajā nedēļā man ir iebraukšanas apmācības – 5 dienu pasākums Varšavā, no 3dienas līdz 7dienai.
P.S. Mana dziive Polijaa ir uzlabojusies krietni un taapeec tagad man ir divi tel.nr., ja rodas kaadreiz spontaana velme parunaaties mani var sazvaniit ar pa nr. 0048698017278.. aa kaa arii man ir arii otrs epasts - mzadina@ekokwidzyn.pl
P.S.2. Man ir luugums - 25.09. tiek riikots tradicionaalo eedienu festivaals un man ir jaagatavo kaads lv tradicionaals eediens- varbuut kaadam ir kaada idejas, ko vareetu uztaisiit, jo man pashlaik nekas nenaak praataa, iznjemot kartupelju pankuukas
Sveicieni
Brūnie zirnīši ar speķi, štovēti kāposti, speķa pīrādziņi, varbūt tu pa šiem neskaitāmajiem gadiem esi apguvusi savas omes dižraušu noslēpumus? :D
ReplyDeleteNav jau nav viegla Latviešiem tā virtuve, būs vien jāpacenšās, ja gribās visus tur pārsteigt ar ko vairāk par kartupeļu pankūkām :D
Ā jā, ābolu pīrāgs, to tač tu māki ne? Mēs tak pirms 100 gadiem taisījām :D
ReplyDelete