khm - ārā ir auksts, sals un drusku sniegs, bet iekšā ir prieks :)

Un tā diena un stunda ir pienākusi, kad arī Polijā ir ieviests likums par smēķēšanas aizliegumu publiskās vietās. Respektīvi, tas nozīmē- vairāk neviens nedrīkst smēķēt klubu, kafejnīcu u.c. publisku telpu iekštelpās .. un tas nozīmē vairāk svaiga gaisa – kas mani ļoti iepriecina.

Iesāktajā Polijas apceļošanas listē varu ierakstīt vēl vienu pilsētu- Poznaņa, tur nokļuvu pateicoties starptautiskai zaļo tehnoloģiju, enerģijas izstādei. Izstāde kā jau izstāde – viss skaisti un traki zaļi, bet viens no izstādes stendiem ir palicis īpaši gaišā atmiņā. Stāsts sākās ar to, ka neko ļaunu nenojauzdama pastaigājos gar stendiem pētīdama virsrakstus un pēkšņi pie manis pieskrien maza uzkrāsojusies, sasukājusies poļu meitene un aicina un stāsta par kaut ko – par ko – kā vienmēr īsti nesapratu no sākuma, bet nu negribējās būt nelaipnai un laika man bija – tad nu nolēmu paklausīties, kas viņai ir sakāms. Pieveda mani pie diezgan šika 21 gs. ekrāna – latviski sakot tačskrīn – skārienjūtīga ekrāna – jāpiebilst, jo projām nesapratu par ko ir runa. Tad nu ekrānā parādījās mazi kvadrātiņi krāsaini un krusts..tad nu lēnām pie manis atrāpoja atziņa, ka tas ir kapsētas digitāls attēlojums un , ka tā ir digitāla kapsētas programma – NekroPolis 3.0 (tā viņa saucās pa nopietnam- man mājās vēl ir buklets) .. tā nu pēc 5min biju ieguvusi pilnīgi jaunu informāciju, ka piemēram – ievadot uzvārdu viņš parādīs visus klientus, kas atrodas šajā kapsētā kā arī vietu- kur tad viņu atrast. Cik nopratu vari kļūt par klientu un maksāt arī internetā .. nu jā – iespējams, ka programma spēj arī sazināties ar viņpasauli – būtu jau paprasīju, bet pa poliski nemācēju .. tad nu vienīgais ko spēju pateikt meitenei pa poliski pēc prezentācijas – nu interesanti un raitā, raitā solī devos projām, jo mani nepameta tāda dīvainības sajūta.

Sestdien pa skaisto un smuko nosvinēju savu dzimšanas dienu ar veseliem 17 viesiem līdz 5ciem rītā izturēja gan tikai 3 – gods un slava viņiem J. Izrādās, ka mani darba kolēģi ir lieli dziedātāji un viens no puišiem ļoti labi spēlē ģitāru, tad nu man bija iespēja noklausīties un pašai pamēģināt dažus poļu hītus. Jāsaka, ka viņiem ir melodiski skaistas dziesmas – patikās J.. Vakara gaitā man kādas 6 reizes tika veltītas dzimšanas dienas dziesma – tā teikt, tik daudz dziesmu man veltītu neesmu piedzīvojusi.. tā ka šī dzimšanas diena noteikti paliks atmiņā!

Paņem savus alvas zaldātiņus - nāc uz manām trepēm spēlēties

            Es noteikti neticētu, ja kāds pirms gada man būtu teicis- ka es tieši pēc gada kādā Polijas mazpilsētā organizēšu pirmskolas vecuma bērniem nodarbības par atkritumu šķirošanu poļu valodā. Bet te nu es esmu – cenšos novadīt 2 stundu garas nodarbības – par to kāpēc ir svarīgi šķirot atkritumus un kur, un  kas jāliek. Protams, manas poļu valodas zināšanas pagaidām nav tik advancētas, lai spētu to izdarīt viena, tāpēc, kāds vienmēr man ir palīgā.

             Īsti gan nezinu, kur tas suns ir apraksts un kāpēc manas nodarbības ir tik populāras, bet man ir vairākas versijas par šo tēmu. Pirmā varētu būt, ka bērnudārzi ir ļoti ekoloģiski ilgtspējīgi domājoši, tāpēc tik aktīvi apmeklē manas nodarbības. Otrkārt, iespējams, ka viņiem liekas interesanti – kā brīvprātīgā no Latvijas varēs maziem poļu pipariņiem ieskaidrot, ka dzeltenajā miskastē ir jāmet plastmasa. Un trešais variants iespējams, ka skolotājām ir aptrūkušās idejas, ko darīt ar pipariņiem tāpēc viņi ir priecīgi, ka kāds cits divas stundas viņu vietā izklaidē publiku. Lai nu kā – atbilde ir tu ārā :D

Rezumē- esmu veiksmīgi novadījusi pirmo nodarbību – priekšā vēl 13 nodarbības un tad varu braukt mājās svinēt Ziemassvētkus.

Vispār pagaidām ir iestājies man slinkuma laikmets. Būtu un varētu darīt tik daudz ko .. bet pa lielam – taisu no kartona kastēm un aplīmēju, lai parādītu, ka varam dot izlietotām lietām otro iespēju sākt jaunu dzīvi.

Gandrīz vai piemirsu – piedalījos arī putnu nodarbības. Trīs stundas ar binokli ( loretka – po polsku) pētīju putnu personīgo dzīvi… Ieguvumi, jeb ko konstatēju - parastās kanāla pīles, 5 gulbji, krauklis un mazs dzeltens putniņš, žagata un vārna – tā teikt, nav  ar ko lepoties un  nevienam nevaru iet klāt un teikt, zini ko es redzēju – un nosaukt kaut ko krutu, kā piemēram- mazo ērgli, bet toties varu teikt, ka vējš bija nikns un izpūta mani līdz kaulam, ka pat vakarā jūtu kā kaulos vēl aukstums svilpo.

Gaidu svētkus un brīvu brīdi, kad varēšu nopirkt biļetes uz mājām :)

 

Aiziesim uz kino vai arī nezinu

Tā tā tā ..tik tālu esmu nonākusi vai nodzīvojusies, ka kad gribu rakstīt vēstuli uz Latviju, tad pirmais vārds ko gribu rakstīt ir – Češč (poliski), tad es attopos un nākamais ko gribu rakstīt tā vietā ir – Hi (angliski) ..un tikai tad kad es sakoncentrējos – uzrakstu – Čau J

            Esmu atklājusi jaunu izklaides vietu pilsētā- Baseins. Ja tu ej no rīta- tad jāmaksā aptuveni 40 sant par 30 min, lēti toties agri no 5:30 – 8:00 no rīta un kā darba kolēģe teica- no rītiem iet tikai veci cilvēki . Bet es jūtos pietiekami bagāta un pietiekai slinka no rīta, ka eju turp vakarā aptuveni par 80sant pa 30 min no 20:00 – 22:00. Tā nu esmu šo iespēju izmantojusi veselu vienu reizi un tā bija atklāsmes stunda man par baseina kultūru Polijā. Izrādās, ka šeit visi tādi gana advancēti peldēšanā- peld visādos tauriņstilos utt .. Es savu peldēšanas stilu esmu nodēvējusi par Omīšu stilu, jo tā kā es peldu, peld tikai omes.. kaut kas līdzīgs kā vardes peld.  Tā nu mēs ar omi aiņēmām veselu celiņu baseinā kamēr citos bija kādi četri.

            Sestdien veiksmīgi izdzīvoju ekskursiju par 15 maziem nevaldāmu enerģiju pārpildītiem poļu bērniem, kā arī tagad varu savā Polijas apceļošanas plānā atzīmēt vēl vienu vietu, kurā esmu oficiāli pabijusi. Pilsēta saucās – latviskajā versijā – Olšteina.

            Pirmais apskates objekts dienas garajā ekskursijā bija planetāriums- vieta ar lielu koplveida jumtu – kas veltīts zvaigznēm un kosmosam. Neliela atkāpe no planetārija, pirms atbraucu uz Poliju nezināju, ka nezināju kurš un kā pirmais oficiāli pierādīja, ka zeme riņķo ap sauli, ka ir zvaigznes un planētas. Tad nu reiz varu teikt, ka tagad esmu lietas, kursā un varu padalīties ar citiem, kuri vēl to nezin ka nezin, ka cilvēks, kurš atklāja kurš ap ko riņķo ir N.Koperniks un pēc tautības- uzminiet nu – polis. Poļiem nav īpaši daudz pasaules slavenu cilvēki, tāpēc tos divus – kurus visi zina – Koperniks un Šopēns – var atrast visās pilsētas un gandrīz vai visur. Šopēna iela ir, manuprāt, 99 % Polijas pilsētās, Kopernika statuja arī ir aptuveni 70% pilsētās, var atrast Šopēna mūziku spēlējošus soliņus, cepumus, piparkūkas utt.

Un atpakaļ pie planetāriuma – protams uzcelts par godu Kopernikam. Īstenībā jauka vieta – tu sēdi ērtā, lielā ķiršsarkanā krēslā, apkārt tumšs un kupolveida jumtā klasiskās mūzikas pavadībā tev skaistā, lēnā, zema tembra poļu valodā stāsta par zvaigznēm, mitoloģiskiem mītiem .. un pēc pusstundas tu esi tajā visā tā iedziļinājies, ka nemanot aizver acis un aizmiedz. Tā gadījās arī man.

Diena tika nobeigta arī ar Holivudas grāvēju ar mākslīgiem zvēriem un tizliem cilvēkiem, lai arī cik tā filma nebija manā gaumē, labā ziņa bija tā- ka man par brīvu.

Es jau teicu, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai?

 Foto no pilsētas vārdā - Torun ..

 Māra darbībā