Sēdēju domāju un domādama uzrakstīju – ja kāds izlasīs, tad būs prieks :)
Ir pienācis ir pavasaris – nu gandrīz jau īsta vasara, kad gribas pēc iespējas vairāk būt ārā it īpaši pēc šī gada garās, sniegiem bagātās un aukstās ziemas. Lielākais man prieks ir mani ciemiņi no Latvijas – Olita S. , Dace U., Alīna Č., Ļoša un mazā Rita T J.. visjaukākās tagad ir atmiņas. Ar Oli un Daci – nesteidzāmies ar biļešu iepirkšanu un labi vien bija, jo atradām iespēju –pa lēto (brīvu) apmeklēt Malborkas pili – tā teikt caur restorānu ātri un nemanāmi nonācām pils pagalmā :)
Ar Alīnu un Ļošu – sanāca pa visam maz laika pavadīt kopā, bet tagad noteikti vienmēr pārbaudīšu poļu vilcienu sarakstus divas reizes, lai nepalaistu garām īsto vilcienu un nenāktos meklēt mašīnu ar kuru ceļot uz nākamo pilsētu lai noķertu vienu no pēdējām iespējam tiktu uz Varšavu :)
Ar Mazo Ritu – katra diena bija vienkārši pārbaudījums – viss sākās ar to ka pirmoreizi izmantoju kaučsērfing pakalpojumus. Vilcienā braucot uz Gdaņsku – kamēr Māra (gudrā galva) centās nopirkt biļetes vilciena pēdējā vagonā, Ritai nācās bēgt no kontroliera, kurš sāka pārbaudi no vilciena priekšgala un protams, biļešu pārdošana arī loģiski notiek pirmajā vagonā. Tad cieta Ritas divi pirksti – jo Rita nebija informēta, ka Mārai ir katli kuri rokturi normāli uzkarst gatavojot ..
Es jau ceru, ka visi ciemiņiem patika ciemošanās.. jo man tā ļoti ļoti sasildīja :)
