Turpinot iesaakto :)

Esmu noķērusi pirmo oficiālo poļu vīrusu un nu būs gandrīz jau divas nedēļas kopš cīnos un sadzīvoju kaut ko klepveidīgu un jā rīt visticamāk jau otro reizi apciemošu poļu daktertanti un visticamāk varētu pāris dienas atpūsties mājās un es tiešām ceru, ka tikšu drīz no tā visa vaļā, jo sāk jau apnikt būt par draudu sabiedrībai.

Sašķobījies veselības stāvoklis gan nebija par šķērsli, lai apmeklētu 5 izrādes animācijas festivāla ietvaros, kas norisinājās piecas dienas un kā izrādījās manam naudas makam diezgan draudzīgs pasākums, nācās no savas kabatas samaksāt tikai par vienu no izrādēm un tā kā Manuels pirmais iefiltrējās Animo organizatoru ballītē un neaizmirsa par mani arī, tad pārējās izrādes jau izrādījās par velti, jo tīri labi sapratāmies ar pareizajiem cilvēkiem. Jāsaka atklāti, līdz šim vienīgais ko zināju, ka esmu bijusi leļļu teātra izrādēm dziļā bērnībā – no mammas stāstītā, bet protams, man nekas tāds atmiņā nav aizķēries – melnā bilde no saulainās bērnības, tomēr pēc šīs festivāla varu teikt, ka šī visa leļļu teātra padarīšana ir diezgan forša arī padzīvojušiem un pilngadīgiem bērniem un tiem kuri sevi uzskata par pieaugušiem.

Kopsavilkumā - redzēju vienu fantastisku izrādi no Spānijas, pēc šīs izrādes parastākais trauku mazgāšanai paredzēts sūklis manās acīs ir pieredzes bagāts aktieris, protams pareizajās rokās, kuras spēj viņu atdzīvināt.  Lai saprastu par ko es runāju un nedomātu, ka man kādas slimības izraisītas halucinācijas ielikšu linku ar video nelielu ieskatu no izrādes http://www.youtube.com/watch?v=_lA_fqjotHw&feature=related
Kā jau teicu, pavisam redzēju 5 šovus, tad atlikušies bija grūtāk uztverami vienkāršu nepārvaramu iemeslu dēļ divi no redzētajiem šoviem, poļu valodā – tā teikt visa zāle smejas un lej asaras, ko nevarētu teikt par mani un vēl dažiem ārzemniekiem, kuriem tas palika noslēpums izteikts tikai poļu valodā. Un protams, pats izcilākais bija Hamlets poļu valodā, zāle bija maza un pārpildīta un bija pirts temperatūra, izrāde lēna un smaga un lelles bija ieliktas mazos ūdens baseinos un kāpēc tas tika darīts, to tā arī neviens nesaprata un nevareeja paskaidrot… poļiem ir ļoti labs vārds ar ko apzīmēt kaut ko taadu  –Masakra. Iepriekš pasteidzos pats pats izcilākais šovs un vislielākā Masakra bija noslēguma koncerts- vienkārši sakot psihadēliski murgi, īsumā – dīvainas skaņas – aptuveni kaut kas līdzīgs kā vasaras naktī un video projekcijas uz kartona kastēm – ar neizprotamām figūrām un līnijām.. un jā mēs atstājām izrādi aptuveni vidū  - tiešām žēl, ka man līdzi nebija kameras, lai nofilmētu cilvēku sejas pēc šīs izrādes, ja es būtu maksājusi par šo tad, es noteikti prasītu lai atgrieztu manu naudu un man tīri cilvēcīgi tīri žēl to divu dāmu, kuras šo mākslas šedevru un domas lidojumu bija atvedušas no Vācijas. Lielākā daļa no skatītājiem to uzskatīja par joku, tā to nodēvēja arī viena no organizatorēm .. man kaut kā liekas, vienīgās kurām tas nebija joks bija šova radītājas ..

Kā jau iepriekš minēju veiksmīgas iefiltrācijas rezultātā tikām ieaicināti uz diviem afterpārtii pasākumiem, kuros iepazināmies ar arheologu no Polijas, kurš vēlāk mūs par blatu izvadāja pa lielo pilsētas katedrāli – atļāva uzkāpt torņos, kuros parasti tūristus nelaiž, un vēl gan nepaspējām, bet viņš apsolīja arī izvadāt par ventilācijas šahtām zem katedrāles, kā arī iepazināmies ar teātra grupu no Izraēlas, kuri, protams, bija jauki un jāsaka laikam, pirmie cilvēki, kurus es satieku no Izraēlas un, protams, vēl daudzi jauni paziņas, kuriem neatceros vārdus J Bet kuriem varu teikt, tagad Chesc – latviski- češč – čau :D

Starp citu – mani un Manuelu iepazīstināja par pilsētas nozīmīgākajiem cilvēkiem – pilsētas mēru nr.1 un nr.2, kuri laipni pasniedza mums dāvanas- krūzītes, grāmatu, pildspalvu un atslēguu piekariņus ar pilsētas logo- tagad varam kļūt iedomīgi :D