Скорей бы лед встал, пошел бы тогда на рыбалку, Чего бы поймал, знакомым раздал, не жалко,

Sākšu ar pateicību Karīnai – my ex – istabas biedrenei no 13 – par izcilo komentāru- you just made my day J  - un jāatzīst, ka pietrūkst koju dzīves/sadzīves/ kopdzīves .. bet Karīn tu ar mani leposies- man ēdienu klāsts ir paplašinājies- tagad arī šad tad  uzvāru rīsus, griķus, kā arī kaut ko uzcepu, ja mīkla uzrūgst J

NJa- man tagad ir vietējais nacionālais „varonis”, sauksim viņu vienkārši par – Ģadeku : Neliela iepazīstināšana - CV

Dzimums - vīrietis,

Vecums- grūti nosakāms varētu būt no 50 – 70 gadiem ..visticamāk, ka varētu būt 50, bet dēļ piekopotā dzīves veida izskatās ap 70.

Ģērbšanās stils – nevīžīgs brīvā stila apģērbs, kaut kas varētu būt sporta apģērbs kādreiz bijis.

Vistipiskākās uzturēšanās vieta – + / - 50 m rādiusā ap vietējos alkohola veikalu „Monopols”.

Un iespējams rodas jautājums - kāpēc Ģadeku būtu jādēvē par varoni ..

kaut vai tā iemesla dēļ – kad nāku mājās no darba - viņš ir pilns kā velns- parasti izskatās, ka cīņa ar sevi - lai nostāvētu vertikālā stāvoklī .. bet pats apbrīnojamākais ir , ka  no rīta ap astoņiem, kad dodos uz savu darbu.. nedomājiet , ka Ģadeks slinko un guļ - viņš jau arī ir piecēlies un atkal pilns jau kā velns – un atkal rīta cīņa nostāvēt vertikālā stāvoklī.

un tā jau vairākas reizes Ģadeku esmu satikusi gan pēcpusdienā, gan no rīta – pilnīgā ūpī.

Nesen redzēju, kā divi Ģadeki protams pilnīgā Ūpī – tukšoja lillā krāsas šķidrumu no 1,5 l plastmasas pudeles.     

Veiksmīgi esmu izdzīvojusi pirmo mēnesi Polijā, kā arī tikko notikušās pirmās pārrunas- par dzīvi ar Aņu (projekta koordinatori ) – kura laikā atskaitījos par visiem padarītajiem darbiem, noskaidrojām, ka vienīgais, kas man trūkst ir mikseris un bundžu attaisāmais, ka visi birojā ir apmierināti ar manu darbu , vienīgās diskusijas man izvēršas par dzīvi un vispār ir ar Manuelu, jo viņa prāt nemāku diskutēt.